Karatē attīstība Latvijā

Karatē Padomju Savienībā

Tā kā līdz 1978. gadam Padomju Savienībā pastāvēja daudzi oficiāli karatē aizliegumi, karatē līdz tam laikam attīstījās pagrīdē, stihiski. 1978. gada decembrī Maskavā tika izveidota PSRS karatē federācija, kuras priekšsēdētājs bija V. Kuprijanovs.

Vissavienības čempionāts

1979. gada aprīlī Tallinā notika 1. Vissavienības tiesnešu seminārs un oficiāla tikšanās starp Tallinas un Maskavas komandām.

1979. gada maijā notika starpautiskais turnīrs par Tallinas Kausu.

1979. gada 10. augustā izdota PSRS Ministru Padomes Fiziskās kultūras komitejas pavēle Nr. 894 par oficiālu karatē atļaušanu Padomju Savienībā un definēti karatē sacensību noteikumi.

1979. gada 27.-28. decembrī Tallinā notika 1. PSRS karatē (kumitē) sacensības.

1981. gada februārī Taškentā notika 1. PSRS karatē čempionāts. Tomēr jau 1981. gadā parādījās pirmie karatē ierobežojumi – kriminālkodeksa pants, kas aizliedza „nelikumīgu karatē apmācību”.

1984. gadā ar Sporta komitejas pavēli Nr. 404 karatē Padomju Savienībā aizliedz pavisam.

Avots: kensay.newmail.ru

Karatē Latvijā - pirmssākumi

Karatē sākums Latvijā dažādu iemeslu dēļ nav dokumentēts, bet ir zināms, ka PSRS pastāvēšanas laikā darbojās daudzi dažādi “pulciņi” un grupas, kurās entuziasti nodarbojās ar austrumu cīņu mākslu apguvi, bet šī darbība vairumā gadījumu bija nelegāla (izņēmums bija militārās un valsts drošības organizācijas). Šīs grupas apguva karatē stilus un virzienus, kas nebija piesaistīti kādai konkrētai, pasaulē atzītai un pazīstamai cīņas mākslas skolai vai starptautiskai organizācijai. Tajā laikā Latvijā piekoptie stili nebija “tīri”, bieži vien tas bija dažādu cīņas veidu apvienojums un sajaukums. Informācija un tehnikas apraksti tika pārrakstīti ar roku, un izplatījās šādā veidā.

Vēlākā laika posmā, parādījās iespējas apmeklēt citas valstis, uz Latviju brauca cilvēki no citām zemēm. Kļuva iespējams veidot kontaktus ar starptautiskām cīņas mākslu organizācijām, un uz Latviju sāka braukt arī noteiktu skolu un klubu pārstāvji. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad šādi kontakti vairs netika ierobežoti, Latvijā esošās grupas sāka aktīvi meklēt sev radniecīgus klubus citās zemēs, un centās panākt savu atzīšanu un uzņemšanu starptautiskās organizācijās. Tā rezultātā, kļuva skaidrāka katras grupas piederība kādam noteiktam virzienam, veidojās atbilstošas sporta federācijas, kas apvienoja vienādu un līdzīgu virzienu klubus. Nostiprinājās sadarbība ar starptautiskām organizācijām, un seminārus – eksāmenus regulāri vadīja skolotāji no atbilstošā virziena starptautiskas organizācijas ar atbilstošām eksāmenu prasībām un gradāciju, tika pārņemta mācību metodika un klubos sāka ievērot atbilstošas uzvedības normas un etiķeti. Latvijas pārstāvji sāka piedalīties starptautiskās sacensībās.

Avots: www.ltkf.lv

Sporta centrs
www.skdun.lv
Latvijas J.K.A. karate-do Federacija © 2015